Plastmasas materiālu izturības pret laikapstākļiem novērtējums galvenokārt ietver paātrinātas novecošanas testus, kas simulē ekstremālus vides apstākļus, apvienojumā ar visaptverošu spriedumu, pamatojoties uz izmaiņām galvenajos veiktspējas rādītājos. Šī procesa mērķis ir prognozēt materiālu stabilitāti un kalpošanas ilgumu, ilgstoši lietojot ārā.
Galvenās novērtēšanas metodes
Ksenona lampas novecošanas tests: nodrošina pilna -spektra simulāciju (tostarp UV, redzamo un infrasarkano staru), kas vistuvāk atbilst dabiskajam apgaismojumam, apvienojumā ar temperatūras un mitruma kontroli. Plaši izmanto automobiļu un būvmateriālu rūpniecībā.
Ultravioletā (UV) novecošanās tests: koncentrējas uz UV-A/UV-B joslām, uzsverot materiālu foto-oksidatīvās noārdīšanās izturēšanos. Piemērots pārklājumiem, plastmasas plēvēm un citiem produktiem, kas ir jutīgi pret UV starojumu.
Dabiskās iedarbības tests: novieto paraugus tipiskās klimata zonās (piemēram, Hainaņas mitrajā karstumā vai Turpanas sausajā karstumā) ilgstošai iedarbībai{0}}. Dati ir reāli, bet cikls ir garš; bieži izmanto, lai pārbaudītu paātrinātas pārbaudes rezultātus.
Kombinētā cikliskā pārbaude: Apvieno vairākus faktorus, piemēram, gaismu, mitrumu, sāls izsmidzināšanu un termisko triecienu, lai reālistiskāk modelētu sarežģītas apkalpošanas vides, piemēram, "saules iedarbības, lietus un sāls korozijas" apstākļus.
